Paskaidrojumi
Sertifikāti un marķējumi kā augstas produktu kvalitātes apliecinājums
OBO izstrādājumu kvalitāte ir tieši saistīta ar nemitīgām pārbaudēm un izvērtēšanu; tieši tāpēc mēs paši izgatavojam lielāko daļu izstrādājumu. Šī milzīgā ražošanas integrācijas pakāpe atspoguļo mūsu kvalitātes prasības. Sākot no projektēšanas un izmantotajām izejvielām, turpinot ar ražošanu un beidzot ar loģistiku, mūsu darbinieki personīgi garantē OBO produktu kvalitāti un pieejamību. Plašais apstiprinājumu klāsts apliecina mūsu augstos kvalitātes un produkta funkcionalitātes standartus. Papildus mūsu integrētajai kvalitātes vadības sistēmai, kas veido pamatu mūsu kopš 1994. gada spēkā esošajam ISO 9001 sertifikātam un nodrošina skaidri definētus un praktiski īstenotus procesus, mums ir arī citi produktiem specifiski sertifikāti atkarībā no produkta un prasību jomas. Tie garantē, ka attiecīgie produkti atbilst nacionālajiem standartiem, un tos izsniedz neatkarīgas sertifikācijas institūcijas. Turklāt atkarībā no sertifikāta un institūcijas ik gadu tiek veiktas atkārtoti auditi, lai pārbaudītu aktuālos ražošanas procesus.
VDE atļauja
VDE ir elektrotehnikas, elektronikas un informācijas apstrādes tehnikas nozaru, ar tām saistīto zinātnes nozaru, uz tām balstīto tehnoloģiju un lietojumu asociācija. Elektrotehniskajiem izstrādājumiem piešķirta VDE zīme apliecina atbilstību VDE noteikumiem vai attiecīgi Eiropas vai starptautiskiem saskaņotajiem standartiem un apstiprina, ka ir ievērotas attiecīgo direktīvu prasības attiecībā uz aizsardzību. VDE zīme apliecina, ka izstrādājums nerada elektrisko, mehānisko, termisko, toksisko, radioloģisko un citu apdraudējumu. VDE pārbaudes zīme apliecina, ka mūsu produkti, piemēram, kabeļu rene RKSM, ir pienācīgi pārbaudīti saskaņā ar attiecīgajiem standartiem.
Ziemeļamerikas sertifikācijas marķējumi kabeļu nesošajām sistēmām
Daudzi OBO produkti ir sertificēti lietošanai ASV un Kanādā. Ziemeļamerikas tirgos tiek prasīti konkrēti apliecinājumi par produktu drošību un atbilstību standartiem – jo īpaši būvniecības projektos, rūpnieciskajos pielietojumos un publiskajos iepirkumos.
Praksē šādi UL (Underwriters Laboratories) un CSA (Canadian Standards Association) sertifikācijas marķējumi ir izšķiroši produkta izvēlē un apstiprināšanā.
UL Listed
“UL Listed” marķējums apliecina, ka gatavs galaprodukts – piemēram, kabeļu rene, korpuss vai sadales skapis – ir pārbaudīts UL un apstiprināts saskaņā ar spēkā esošajiem ASV drošības standartiem. Pārbaude tiek veikta reālos ekspluatācijas apstākļos un ietver, cita starpā, elektrisko drošību, materiālu īpašības un ugunsdrošību.
Mērķa tirgus: ASV
Tipisks lietojums: Lietošanai tieši objektā, kas bieži ir nepieciešama rūpniecības projektos vai sabiedriskajās ēkās.
cUL Listed
Analogs “UL Listed” marķējumam lietošanai Kanādā. Arī šajā gadījumā tiek pārbaudīts viss produkts – tomēr saskaņā ar Kanādas Elektrotehniskā kodeksa (CEC) vai CSA standartu prasībām. Mazais “c” logotipa kreisajā pusē norāda uz Kanādas sertifikāciju.
Mērķa tirgus: Kanāda
Atšķirība: Arī UL sertifikācijai ir nepieciešams atsevišķs marķējums Kanādai.
cULus Listed
Šis marķējums apvieno atļaujas ASV un Kanādā. Tas apliecina, ka produktu var izmantot abās valstīs atbilstoši standartiem – tādējādi izvairoties no divkāršas sertifikācijas.
Mērķa tirgus: ASV un Kanāda
Ieteikums: Ideāls risinājums starptautiskiem projektiem vai sērijveida produktiem, kas paredzēti eksportam uz Ziemeļameriku.
UL Recognized Component
Šis sertifikācijas marķējums ir paredzēts atsevišķām daļām, kuras vēlāk tiek integrētas kopējā sistēmā – piemēram, savienotājslēgumiem, savienotājiem vai iekšējiem sadales skapja elementiem. Pārbaude ir pielāgota konkrētajam lietojumam un tās mērķis ir nodrošināt drošu darbību galaproduktā.
Mērķa grupa: Oriģinālražotāji, iekārtu ražotāji, sadales skapju konstrukcijas
Norāde: Neaizstāj “UL Listed”, ja galaproduktam ir jābūt sertificētam.
UL Classified
Šajā gadījumā runa ir par mērķtiecīgu noteiktu īpašību novērtēšanu – piemēram, Ugunsdrošība (UL94), IP klasifikācija vai elektromagnētiskā saderība. Tas ir īpaši svarīgi daļām ar noteiktu aizsardzības funkciju, piemēram, ugunsdrošām kabeļu trasēm vai korpusiem nelabvēlīgā vidē.
Mērķa tirgus: ASV (daļēji arī starptautiski)
Tehniskais pamatojums: UL testēšanas metožu un standartu sēriju, piemēram, NEMA, ANSI utt., kombinācija.
CSA pārbaudes marķējums
CSA-us
Šo pārbaudes marķējumu piešķir “CSA Group” produktiem, kas ir pārbaudīti saskaņā ar ASV normatīvajiem aktiem. Tehniski tas lielā mērā atbilst UL standartam – tomēr to piešķir cita sertifikācijas institūcija.
Mērķa tirgus: ASV
Svarīgi lietojumam praksē: To bieži uzskata par līdzvērtīgu alternatīvu UL – piemēram, saņemot vietējo iestāžu atļaujas (AHJ).
CSA
Apzīmē produktus, kas ir pilnībā pārbaudīti un sertificēti saskaņā ar Kanādas standartiem (piem., C22.2). CSA ir atzīta par valsts akreditētu pārbaudes iestādi Kanādā.
Mērķa tirgus: Kanāda
Tipiskie pie: Instalācijām, kurām saskaņā ar Kanādas elektrotehnisko kodeksu (CEC) ir jābūt sertificētām.
CSA-us/c
Kombinēts pārbaudes marķējums abiem tirgiem. CSA Group veic pārbaudes saskaņā ar ASV un Kanādas standartiem un apstiprina, ka produkts ir neierobežoti lietojams abās valstīs.
Mērķa tirgus: ASV un Kanāda
Priekšrocība praksē: Samazina pārbaudes apjomu un vienkāršo produktu iekļaušanu iepirkumos un atbilstības apliecinājumos.
EPD Environmental Product Declaration
Arhitektu un projektētāju prasības attiecībā uz ilgtspējīgiem ražošanas procesiem un pieprasījums pēc vides deklarācijām arvien pieaug, jo tās bieži vien kalpo par pamatu lēmumu pieņemšanai par būvmateriālu optimālo kombināciju.
Vides produktu deklarācija atšķiras no sertifikātiem, piemēram, UL sertifikācijas, jo šajā gadījumā uzņēmuma un produktu dati netiek novērtēti, bet vienkārši apkopoti saskaņā ar turpinājumā aprakstītajiem standartiem. EPD pamatā ir starptautiskie standarti ISO 14025 un EN 15804, kas, no vienas puses, nosaka III tipa vides marķējuma pamatprincipus un metodes, un, no otras puses, atkarībā no būvprodukta definē attiecīgo produktu kategoriju. Ekobilances tiek izmantotas, lai izstrādātu EPD, un tās tiek sagatavotas saskaņā ar standartiem DIN EN ISO 14040 un 14044.
EPD deklarācijas nodrošina ne tikai ēku ekoloģisko bilanci un novērtēšanu, bet arī integrālo plānošanu. Jau projektēšanas posmā arhitekti un speciālie projektētāji, izmantojot EPD, salīdzina dažādus būvkomponentus, būvniecības metodes un variantus, tādējādi katrai atsevišķai ēkai izvēloties ideālo būvmateriālu kombināciju.
Pateicoties materiālu, būvproduktu un būvdetaļu vides produktu deklarācijām (EPD), tagad būvobjektu ilgtspējas novērtējumā var iekļaut arī ekoloģiskos aspektus. Šajā sakarā galvenokārt ir runa par pamatinformāciju, kas nepieciešama ēkas ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai. EPD dokumentos iekļautie plašie un detalizētie ekobilances dati un informācija tiek apkopoti standartizētā formātā, aizņemot tikai dažas lappuses.
Šajā procesā dzīves cikla analīzē tiek ņemtas vērā ražošanas un atkritumu apglabāšanas fāzes. Turklāt mūsu EPD tiek publicēti ar Vācijas Ilgtspējīgas būvniecības asociācijas (DGNB) starpniecību un šajā sakarā ir marķēti ar DGNB zīmi. Tādējādi starptautiski atzītās EPD veido svarīgu pamatu DGNB, BNB, BREEAM un LEED ēku sertifikācijas sistēmām
Funkciju nodrošināšana ar drošību saistītās elektriskās sistēmās
Ugunsgrēka gadījumā svarīgajām tehniskajām iekārtām, piemēram, avārijas apgaismojumam, ugunsgrēka signalizācijas sistēmām vai dūmu novadīšanas sistēmām, jāpaliek darbspējīgām. Turklāt noteiktām tehniskām iekārtām ir jāpalīdz ugunsdzēsējiem ugunsgrēku dzēšanā pietiekami ilgu laika posmu. Lai varētu nodrošināt strāvas padevi un tādējādi arī funkciju nodrošināšanu šīm elektriskajām ierīcēm un sistēmām ugunsgrēka gadījumā, attiecīgās instalācijas ir jāveido ar īpašiem vadiem un uzstādīšanas sistēmām.
Tehniskās ierīces ar funkciju nodrošināšanu ir nepieciešamas šādās ēkās un sistēmās: slimnīcās, viesnīcās, viesu namos, augstceltnēs, vietās, kur pulcējas cilvēki, iepirkumu centros, noslēgtās lielizmēra garāžās, metro būvēs, ķīmiskajā nozarē, elektrostacijās un tuneļos. Šajās ēkās regulāri uzturas daudz cilvēku, un tāpēc ir liels drošības risks, jo tās ir cilvēku pulcēšanās vietas. Tomēr noteiktām iekārtām ir jāievēro arī materiālo vērtību un vides aizsardzība.
Būvniecības likumdošanā ir ietverta prasība par elektroinstalāciju ar funkciju nodrošināšanu. Šajā gadījumā funkciju uzturēšana attiecas vienīgi uz jomām, kas nodrošina drošībai svarīgu elektrisko iekārtu elektroapgādi. Papildus iepriekš minētajiem piemēriem šeit ietilpst arī, piemēram, trauksmes sistēmas vai automātiskās ugunsdzēsības sistēmas. Noteikumi paredz, ka elektrības padeve minētajām sistēmām jānodrošina konkrētu laiku pat ugunsgrēka gadījumā.
Kabeļu sistēmas ar integrētu funkciju nodrošināšanu
Saskaņā ar DIN 4102 12. daļu kabeļu sistēma ar integrētu funkciju nodrošināšanu ir uzstādīšanas sistēmas (kabeļu trepes, kabeļu renes, skavas utt.) kombinācijā ar īpašiem kabeļiem vai vadiem. Funkcionalitātes saglabāšanās pierādījums ir jāiegūst, veicot ugunsdrošības pārbaudi neatkarīgā materiālu testēšanas institūcijā. Atkarībā no paredzētā ekspluatācijas ilguma kabeļu sistēmai tiek piešķirta klasifikācija E30, E60 vai E90. Tā tiek dokumentēta attiecīgā pārbaudes sertifikātā.
Pašlaik nav vienota Eiropas standarta, kas regulētu funkciju nodrošināšanu, taču ir daži valstu pārbaužu noteikumi, piemēram, „PAVUS” Čehijā. Izplatītākais pārbaudes veids ir pārbaude saskaņā ar DIN 4102 12. daļu. Pašlaik notiek darbs pie Eiropas mēroga standartu izstrādes.
Sertificēta ugunsdrošība: droši risinājumi drošām ēkām
Neatkarīgi no tā, vai runa ir par atbilstības apliecinājumiem vai pārbaudes un klasifikācijas standartiem – ar mūsu palīdzību jūs saglabāsiet pārskatu.
DIN 4102 12. daļa: Saturs un prasības
Standarta DIN 4102, 12. daļa, definē standarta instalāciju sistēmas ar atbilstošiem montāžas parametriem. Turklāt pastāv tā saucamie kabeļiem specifiski instalēšanas veidi, kas ļauj izmantot kabeļus ekonomiskāk, piemēram, palielinot attālumus starp stiprinājumiem vai pieļaujot lielākas kabeļu slodzes. Pārbaudes saskaņā ar DIN 4102 12. daļu ir papildu pārbaudes, kas papildina elektrotehnisko un mehānisko lietojumu standartu prasības. Papildu informāciju var atrast OBO Brandschutzleitfaden OBO ugunsdrošības vadlīniju saite
VDE 0100 Zemējums: definīcija, tiesiskais un normatīvais pamatojums
Lai kabeļu nesošās sistēmas tiktu sertificētas, tām jāatbilst standarta DIN EN 61537 “Kabeļu un vadu vadības sistēmas – kabeļu nesošās sistēmas elektroinstalācijām” prasībām. DIN EN 61537 standarta 11. punktā — “Elektriskās īpašības” — ir iekļauts arī nepārtrauktas elektriskās vadītspējas apliecinājums.
Tas, vai nesošā konstrukcija ir jāiekļauj potenciāla izlīdzināšanas sistēmā, ir noteikts citviet. Saskaņā ar DIN VDE 0100 vispārpieņemto interpretāciju kabeļu nesošās sistēmas nav jāiekļauj potenciāla izlīdzināšanas sistēmā, jo parasti tiek ieklāti kabeļi un vadi, kuriem papildus apvalkam ir arī dzīslu izolācija. Tā kā saskaņā ar VDE standartiem dubultā kļūda nav iespējama, šī dubultā izolācija normatīvi izslēdz iespēju, ka kļūmes gadījumā nesošā sistēma varētu atrasties zem sprieguma.
Tomēr, ja nesošā konstrukcija saskaņā ar standartu DIN VDE 0100, 410. daļu, tiek definēta kā ārēja vadītspējīga detaļa, kas atrodas rokas sasniedzamības zonā, tā ir jāiekļauj potenciāla izlīdzināšanas sistēmā. Tipiski piemēri tam būtu vadu kanāli vai ierīču uzstādīšanas kanāli no metāla, kā arī vertikālie vadu kanāli.
Ja uz vai iekšpus kabeļu nesošajām sistēmām tiek izvietoti informācijas tehnoloģiju kabeļi, šīs kabeļu nesošās sistēmas obligāti jāiekļauj potenciāla izlīdzināšanas sistēmā.
Tad tiek piemērots standarts DIN EN 50174-2 “Informācijas tehnoloģijas – sakaru kabeļu instalācija – 2. daļa: instalācijas plānošana un instalācijas prakse ēkās”. Saskaņā ar to, nesošā sistēma ir jāiekļauj potenciāla izlīdzināšanas sistēmā saskaņā ar 5.3.3.2. punktu “Elektrovadošas kabeļu vadu sistēmas” un 5.3.3.3. punktu “Elektromagnētiskais ekranējums”.
Lai nodrošinātu drošību un garantētu kļūdas strāvu drošu atslēgšanu kļūdas gadījumā, OBO principā iesaka vadu nesošās sistēmas iekļaut potenciāla izlīdzināšanas sistēmā.
Starptautiskie standarti
Elektrotehnikas jomā starptautisko standartizāciju koordinē Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC) kā organizācija, kas ievieš starptautiskos standartus. Šajā komisijā ir pārstāvētas 173 valstis, kas piedalās standartu saskaņošanā.
Savukārt šajās valstīs darbojas nacionālās institūcijas un komisijas, kas pārstāv valstu intereses. Piemēram, Vācijā par standartu izstrādi atbildīgā organizācija ir DKE (Vācijas Elektrotehnikas komisija). Šī organizācija ir IEC un CENELEC (Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja) locekle.
Katrā dalībvalstī darbojas nacionālā komisija, un tā nosūta ekspertus uz dažādām darba grupām, lai izstrādātu starptautiskos standartus.
Tomēr šīs valstu komisijas, pamatojoties uz starptautisko standartu, var noteikt atkāpes attiecībā uz spēkā esošo valsts standartu. Tas nozīmē, ka var rasties atšķirīgas prasības salīdzinājumā ar IEC standartu.
Šajā sakarā pastāv noteikti noteikumi, kurus valsts iestādei ir jāievēro. Svarīgs aspekts ir tas, ka novirzes drīkst būt tikai stingrākas nekā pašlaik spēkā esošajā IEC standartā noteiktās prasības. Prasību atvieglošana vai to nozīmes mazināšana nav pieļaujama.
Standartizācijas organizāciju struktūra
Starptautiskie standarti neveidojas izolēti, bet gan dažādu organizāciju sadarbības rezultātā starptautiskā, reģionālā un nacionālā līmenī. Šī struktūra nodrošina, ka tehniskie standarti ir salīdzināmi visā pasaulē, taču vienlaikus tos var pielāgot arī valstu īpatnībām.
Kamēr tādas organizācijas kā IEC, ISO vai ITU izstrādā globālos standartus, tādas organizācijas kā CENELEC vai ETSI nodrošina standartizācijas saskaņošanu Eiropas līmenī. Nacionālās komisijas, piemēram, DKE vai DIN, galu galā nodrošina šo noteikumu ieviešanu, tajā pašā laikā pārstāvot savas valsts intereses.
Projektētājiem, būvuzraugiem un montieriem pārskats par šo struktūru ir noderīgs, lai pareizi klasificētu standartus, noteiktu atbildības jomas un īstenotu projektus atbilstoši noteikumiem.
Starptautiskais līmenis
ISO – International Organization for Standardization
Starptautiska organizācija, kas nodarbojas ar vispārējiem tehniskajiem, organizatoriskajiem un sistēmiskajiem standartiem. Piemēri: ISO 9001 (kvalitātes vadība), ISO 14001 (vides vadība).
→ Darbības joma: vairākās nozarēs, spēkā visā pasaulē
IEC – International Electrotechnical Commission
Atbild par starptautiskajiem standartiem elektrotehnikas jomā. Regulē, cita starpā, elektrodrošību, aizsardzības pakāpes, iekārtu uzstādīšanu, pārbaudes procedūras.
→ Tipisks standarts: IEC 61439 Zemsprieguma komutācijas iekārtu kombinācijas
ITU – International Telecommunication Union
Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā telekomunikāciju standartu organizācija. Koordinē, piemēram, Frekvenču spektrus, 5G standartus, interneta protokolus.
→ Nozīmīgums: visos projektos, kas saistīti ar tīkla tehnoloģijām, datu pārraidi vai mobilo sakaru tīkliem
Eiropas līmenis
CEN – Comité Européen de Normalisation
Atbildīga par Eiropas standartu izstrādi un saskaņošanu ne-elektrotehniskajās jomās, piemēram, celtniecības materiāliem, mašīnām, pakalpojumiem.
→ Pamats daudzu produktu CE marķējumam
CENELEC – Comité Européen de Normalisation Électrotechnique
IEC reģionālā līmeņa Eiropas ekvivalents. Izstrādā standartus Eiropas iekšējam tirgum, piemēram, attiecībā uz kabeļiem, aizsardzības sistēmām un elektromagnētisko saderību (EMC).
→ Attiecina uz: Daudzu DIN EN standartu pamatā elektrotehnikas jomā
ETSI – European Telecommunications Standards Institute
Izstrādā Eiropas standartus telekomunikāciju, radio, interneta un tīkla sistēmu jomā (piem., IoT, 5G, Smart Grid).
→ Nozīmīgums: visur, kur tiek uzstādītas datu pārraides tehnoloģijas
Vācijas līmenis
DIN – Deutsches Institut für Normung e. V.
Galvenā valsts standartizācijas institūcija Vācijā. Adaptē Eiropas un starptautiskos standartus (piemēram, DIN EN vai DIN ISO) un izstrādā savus standartus.
→ Nozīme: bieži vien tieši iekļauti tehniskajos noteikumos vai normatīvajos aktos
DKE – Deutsche Kommission Elektrotechnik im DIN und VDE
Atbildīga par visiem elektrotehniskajiem standartiem Vācijā. Pārstāv Vācijas intereses IEC un CENELEC, izdod, cita starpā, VDE standartus.
→ Svarīgi: piemēram, uzstādīšanas standartiem saskaņā ar DIN VDE 0100 vai produktu standartiem
EK atbilstības deklarācijas
Atbilstības deklarācija ir rakstisks apstiprinājums par atbilstības novērtējumu. Ar šo deklarāciju atbildīgā persona saistoši apliecina un apstiprina, ka produktam, pakalpojumam vai organizācijai piemīt deklarācijā norādītās īpašības.
Atbilstības deklarācijas priekšmets nav ierobežots. Tas nozīmē, ka var apliecināt produktu, procesu, personu, struktūrvienību vai vadības sistēmu atbilstību.
CE marķējums izriet no EK atbilstības deklarācijas un ir atbilstības marķējums, kas norāda, ka produkts atbilst Eiropas Savienības harmonizācijas noteikumiem. Tas ir visa atbilstības novērtēšanas procesa un no tā izrietošās atbilstības deklarācijas redzamā sekas.
Tādējādi CE marķējums ir “grafisks marķējums”, nevis saīsinājums.
CE marķējumu vienmēr uzliek ražotājs, un tam jābūt labi redzamam, salasāmam un noturīgam uz izstrādājuma vai izstrādājuma tipa plāksnītes. Ja tas nav iespējams, to var norādīt arī uz iepakojuma vai pavaddokumentos.
Tomēr, lai sagatavotu atbilstības deklarāciju un veiktu no tās izrietošo CE marķējumu, ir jāņem vērā daži aspekti, kas ir obligāti jāievēro. “Atbildīgais ražotājs” vai tā pilnvarotais pārstāvis, kura juridiskā adrese atrodas ES, uzņemas pilnu juridisko atbildību par šā dokumenta juridisko pareizību.
- Atbilstības deklarāciju var izsniegt tikai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu.
- Direktīvās ir aprakstīta dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana attiecībā uz brīvu piekļuvi tirgum.
- Atbilstības novērtēšanas, kā arī deklarācijas sagatavošanas pamatā ir saskaņotie standarti, kas attiecas uz konkrēto direktīvu.
- Produktiem un citiem pakalpojumiem, kas attiecināmi uz normu vai standartu, kurš nav saskaņots ar direktīvu, nedrīkst izsniegt atbilstības apliecinājumu. Šiem produktiem ir jābūt sertificētiem ar ražotāja deklarāciju, kurā norādīts izmantotais standarts
ES atbilstības deklarācijas obligātais saturs ir noteikts katrā atsevišķajā ES direktīvā. Savukārt prasības attiecībā uz formu un izskatu netiek izvirzītas. Vispārīgās prasības attiecībā uz atbilstības deklarāciju saturu, kā arī ieteikumi to noformēšanai ir iekļauti standartos EN ISO 17050-1 un EN ISO/IEC 17050-2, kā arī Eiropas Komisijas “Blue Guide”.
Papildinošs saturs
Pārskats par kabeļu nesošajām sistēmām
Izturīgas, drošas un ilgmūžīgas - iepazīstiet kabeļu nesošās sistēmas labāk un uzziniet vairāk par koroziju, virsmām un materiāliem.
Pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle
Kā notiek pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle plānojot instalāciju? Mēs atklāsim, kādēļ, piemēram, kabeļu apjoms un kabeļu slodze ir svarīgi kritēriji.
Vēja slodzes: kas jāņem vērā plānošanas procesā
Vējš var kļūt par īstu pārbaudījumu uzstādīšanas laikā. Šeit uzzināsiet, kā uzticami nostiprināt kabeļu nesošās sistēmas pret vēja slodzi.
IEC 61537:2006 – Prasības kabeļu nesošajām sistēmām
Kādām prasībām ir jāatbilst kabeļu nesošajām sistēmām? Produktu standarts IEC 61537:2006 nosaka skaidrus standartus attiecībā uz slodzes izturību, drošību un marķējumu.
Aizsardzība pret traucējumiem: EMV ekranēšanas efektivitāte kabeļu nesošajās sistēmās
Elektromagnētiskie traucējumu lauki var izraisīt veselu iekārtu darbības pārtraukumu. Šajā gadījumā aizsardzību nodrošina magnētiskā ekranēšana, ko panāk ar atbilstoši uzstādītām kabeļu sistēmām.