Slodzes vērtības, produktu standarts IEC 61537:2006
Vācija tas ir DIN EN 61537:2007 09 „Kabeļu un vadu sistēmas – kabeļu nesošās sistēmas elektroinstalācijās“ kas ir pašlaik spēkā esošā standarta IEC 61537:2006 tulkojums. Standarts nosaka prasības un pārbaudes kabeļu nesošajām sistēmām, kas ir paredzētas kabeļu un vadu, kā arī citu materiālu balstam un novietošanai, elektroinstalācijās un citos komunikāciju tīklos.
BUJ – Prasības saskaņā ar produktu standartu
Kādas ir vispārīgās prasības kabeļu nesošajām sistēmām, un kur tās tiek fiksētas?
Kādas testēšanas prasības tiek piemērotas kabeļu nesošajām sistēmām?
Kādam ir jābūt kabeļu nesošo sistēmu marķējumam?
Kādai informācijai ir jābūt pieejamai kabeļu nesošo sistēmu montāžas instrukcijā?
Kādai informācijai par kabeļu nesošajām sistēmām ir jābūt iekļautai montāžas instrukcijā?
Klasifikācija
Visas kabeļus nesošās sistēmas tiek klasificētas ar skaitļu sistēmu saskaņā ar Produktu standarta IEC 61537 6. nodaļu. Pēc tās lietotājs var viegli identificēt attiecīgās kabeļu nesošās sistēmas īpašības.
| 6.1 | Materiāls |
|---|---|
| 6.1.1 | Metāla detaļa |
| 6.1.2 | Nemetāla detaļa |
| 6.1.3 | Jaukta konstrukcija |
| 6.2 | Noturība pret liesmu izplatīšanos |
|---|---|
| 6.2.1 | Izplata liesmas |
| 6.2.2 | Neizplata liesmas |
| 6.3 | Elektriskā vadītspēja |
|---|---|
| 6.3.1 | Bez elektriskās vadītspējas |
| 6.3.2 | Ar elektrisko vadītspēju |
| 6.4 | Elektriskā vadītspēja |
|---|---|
| 6.4.1 | Sistēmas daļa ar elektrisku vadītspēju |
| 6.4.2 | Sistēmas daļa bez elektriskas vadītspējas |
| 6.5 | Korozija/virsmas |
|---|---|
| 6.5.1 | Nemetāla sistēmas daļas |
| 6.5.2 | Tērauds ar metālisku virsmas apstrādi vai nerūsējošs tērauds |
Klases 0 – 9D
| Klase | Atsauces materiāls un virsmas apstrādes veids |
|---|---|
| 0a | nav |
| 1 | galvanisks cinka pārklājums ar 5 µm minimālo slāņa biezumu |
| 2 | galvanisks cinka pārklājums ar 12 µm minimālo slāņa biezumu |
| 3 | Nepārtraukti cinkots atbilstoši 275. pakāpei saskaņā ar EN 10327 un EN 10326 |
| 4 | Nepārtraukti cinkots atbilstoši 350. pakāpei saskaņā ar EN 10327 un EN 10326 |
| 5 | karsti cinkots ar 45 µm minimālo slāņa biezumu saskaņā ar ISO 1461 |
| 6 | karsti cinkots ar 55 µm minimālo slāņa biezumu saskaņā ar ISO 1461 |
| 7 | karsti cinkots ar 70 µm minimālo slāņa biezumu saskaņā ar ISO 1461 |
| 8 | karsti cinkots ar 85 µm minimālo slāņa biezumu saskaņā ar ISO 1461 (parasti augsti leģēts silīcija tērauds) |
| 9A | nerūsējošs tērauds, izgatavots atbilstoši ASTM: A240/A 240M – 95a apzīmējums S30400 vai EN 10088, pakāpe 1-4301 bez gala apstrādesb |
| 9B | nerūsējošs tērauds, izgatavots atbilstoši ASTM: A240/A 240M – 95a apzīmējums S30400 vai EN 10088, pakāpe 1-4404 bez gala apstrādesb |
| 9C | nerūsējošs tērauds, izgatavots atbilstoši ASTM: A240/A 240M - 95a apzīmējums S30400 vai EN 10088 pakāpe 1-4301 ar gala apstrādib |
| 9D | nerūsējošs tērauds, izgatavots atbilstoši ASTM: A240/A 240M - 95a apzīmējums S30400 vai EN 10088 pakāpe 1-4404 ar gala apstrādib |
a Materiāliem, kam nav apliecināta pretkorozijas izturības klase. b Gala apstrādes process tiek izmantots, lai uzlabotu aizsardzību pret plaisu koroziju un citu tērauda veidu piesārņošanu. | |
| 6.5 | Korozija/virsmas |
|---|---|
| 6.5.3 | Alumīnija leģējums vai citi metāli |
| 6.5.4 | Ar metālisku vai organisku pārklājumu |
| 6.6 | Temperatūras |
|---|---|
| 6.6.1 | Minimālā temperatūra -50 °C / -40 °C / -20 °C / -15 °C / -5 °C / +5 °C |
| 6.6.2 | Maksimālā temperatūra +150 °C / +120 °C / +105 °C / +90 °C / +60 °C / +40 °C |
| 6.7 | Kabeļu renes seguma perforācija |
|---|---|
| A | ≤ 2 % |
| B | > 2 % |
| C | > 15 % |
| D | > 30 % (IEC 60364 5 52) |
| 6.8 | Kabeļu renes seguma perforācija |
|---|---|
| X | ≤ 80 % |
| Y | > 80 % |
| Z | > 90 % (IEC 60364 5 52) |
| 6.9 | Triecienizturība |
|---|---|
| 6.9.1 | līdz 2 J |
| 6.9.2 | līdz 5 J |
| 6.9.3 | līdz 10 J |
| 6.9.4 | līdz 20 J |
| 6.9.5 | līdz 50 J |
Mehāniskas slodzes izturības pārbaudes lai noteiktu drošu darba slodzi (SWL)
Svarīgs standarta uzdevums ir verificēt norādītās drošās darba slodzes vērtības salīdzināmā un atkārtojamā ietvarā. Tas tiek panākts ar dažādu testu palīdzību. Praktiskam lietojumam ir svarīgi, lai savienotāji ir izkārtojami kā norādīts ražotāja instrukcijā vai datu lapās, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams garantēt drošu darba slodzi.
Vispārinot, ir jāveic divi testi – minimālās un maksimālās temperatūras. Tērauda detaļām ir pietiekami veikt temperatūras pārbaudi -20 °C līdz +120 °C diapazonā, jo saskaņā ar standartu īpašības no vidējās vērtības temperatūras izmaiņu ietekmē nenovirzās par vairāk kā 5%.
Visas testu metodes paredz, ka testējamiem paraugiem tiek uzlikta sākotnējā slodze 10 % kabeļu nesēju posmiem un 50 % nesējelementiem, lai ļautu tiem nosēsties. Pēc tam slodze tiek noņemta un tiek mērītas deformācijas no šī stāvokļa.
Sākotnēji visiem testa paraugiem tiek uzlikta nominālā drošā darba slodze (SWL) un pēc testa kritēriju izturēšanas slodze tiek palielināta līdz 1,7 drošās darba slodzes.
Pirmais testa kritērijs ir pieļaujamā deformācija pie nominālās drošās darba slodzes. Kabeļu nesēju posmu gareniskā ieliekšanās nedrīkst pārsniegt 1/100 no atbalsta laiduma, un ieliekšanās šķērsvirzienā nedrīkst pārsniegt 1/20 no nominālā platuma (kabeļu nesēju posmi, fasondetaļas, nesošie elementi). Ar pielietoto SWL, balstu deformācija šķērsvirzienā nedrīkst pārsniegt 30 mm. Stienis pie SWL nedrīkst ieliekties par vairāk nekā 1/20 no sava garuma. Saprotams, ka testa paraugi un savienojumi šajā laikā nedrīkst tik bojāti vai salūzt.
Ieliekšanās garenvirzienā tiek mērīta katra kabeļu nesēja vidū [ab] un [bc] ka aprēķinātā virējā vērtība no kreisās un labās ārējās malas (1 un 3). Ieliekšanās šķērsvirzienā tiek noteikta tajā pašā vietā kā starpība starp sensora sniegto vērtību kabeļu nesēja virsmas vidū (2) un ieliekšanās garenvirzienā vidējo vērtību (ø13).
Otrs testa kritērijs ir, ka sistēma nedrīkst salūzt pie līdz 1,7 palielinātās slodzes. Pie palielinātās slodzes tomēr ir pieļaujamas deformācijas un saliekšanās.
Tādas īpašās slodzes, kā slodze montāžas laikā, sniegs, lietus, ledus, vējš, zemestrīces vai termiski iekšējie spriegumi, ar šo testa metodi netiek pārbaudīti. Saskaņā ar standartu, sniegs, vēja slodze un citu ārējo faktoru ietekme netiek uzskatīta par ražotāja atbildību. Ja nepieciešams, šīs ietekmes ir jāņem vērā projektētājam.
Principiāli, ar šo metodi tiek pārbaudīta drošā kabeļu nesēju posmu un to savienojumu, fasondetaļu un nesošo elementu darba slodze (SWL).
Par testiem kas veicami vairāku lauku nesējiem kas ir uzstādīti vertikālā līmeni ar horizontālu trases virzienu (tipisks lietojums elektrostacijās) un kāpjošām trasēm, kas uzstādītas vertikālā līmenī ar vertikālu trases virzienu, aktuālajā standarta redakcijā vēl notiek konsultācijas. Jaunā standarta projekts šeit paredz standartizētu testu. Lietojumiem elektrostacijās OBO Bettermann jau tagad var sniegt slodzes vērtības saskaņā ar šo standartu.
Informācijas pilnīguma labad šeit ir jāpiemin triecienizturības pārbaude saskaņā ar IEC 60068-2-75. Šajā testā secīgi uz vairākiem testa paraugiem tiek mests veseris ar definētu masu no noteikta augstuma, vispirms uz pamatvirsmu, t.i. spraisli, tad uz katru sānu malu. Pēc testa paraugiem nedrīkst būs iznīcināšanas vai deformācijas pazīmju, kas ietekmē drošību.
| Triecienenerģija [J] | Vesera masa [kg] | Kritiena augstums [mm] |
|---|---|---|
| 2 | 0,5 | 400 |
| 5 | 1,7 | 295 |
| 10 | 5,0 | 200 |
| 20 | 5,0 | 400 |
| 50 | 10,0 | 500 |
Kabeļu balstu posmi kā daudzlaidumu sija
Termins "daudzlaidumu balstījums" tiek lietots, ja kabeļu balstīšanas elementu (paplāšu vai kāpšļveida konstrukciju) un balstīšanas komponentu virkne aptver vairāk nekā vienu laidumu starp balstpunktiem — tas ir, ja tai ir vairāki balstījuma laidumi. Tas ir populārākais kabeļu nesošo sistēmu uzstādīšanas veids.
Vairums kabeļu atbalsta sistēmu tiek uzstādītas tā, ka to pamatne atrodas horizontālā plaknē un tās izvietotas horizontālā virzienā. Šādam uzstādīšanas veidam standarts nosaka uzreiz piecus pārbaužu veidus, kas ir sasaistīti ar konkrētiem nosacījumiem. Tādējādi ir jānodrošina droša ekspluatācija visos apstākļos.
| Pārbaudes veids | Nosacījumi |
|---|---|
| I |
|
| II |
|
| III |
|
| IV |
|
| V |
|
Kabeļu balstu posmi kā vienlaiduma sijas
Ja kabeļu atbalsta sistēmas posms sastāv no kabeļu atbalsta elementiem un tieši diviem balstpunktiem — pa vienam katrā posma galā —, to dēvē par vienlaiduma siju. Tātad par vienu attālumu starp balstiem. Šādas situācijas rodas, šķērsojot gaiteņus vai lielas halles, šķērsojot attālumu no vienas kolonas uz nākamo, kad kabeļu nesošā sistēma neturpinās nepārtraukti pāri vairākiem laukiem, sistēma tātad beidzas pie katra balsta. Šī atšķirība no daudzlaidumu sijas ir svarīga, jo sistēmas slodze mainās, ja ir noteikta kabeļa slodze uz metru.
Vienlaiduma sijas arī galvenokārt tiek uzstādītas horizontālā plaknē, nodrošinot horizontālu pārvietošanās virzienu. Pārbaudes laikā savienotājs jānovieto lauka centrā, ja vien ražotājs nav noteicis citādi.
Fasondetaļas
Fasondetaļām (līkums, T veida detaļa, krustojums), kas ar pamatni tiek montētas horizontālā līmenī ar horizontālu sistēmas virzienu, standarts arī paredz testu, ja pati fasondetaļa netiek balstīta ar montāžas elementu. Attālumu Y līdz nākamajam nesējam nosaka ražotājs.
Balsts
Balsti tiek testēti lietojumiem pie sienas vai pie statņa (1. grafiks). Slodžu dalījums tiek veikts divās vietās, ka balsts ir konstruēts kabeļu renei un kabeļu trepēm (2. grafiks). Ja balsts ir konstruēts tikai kabeļu renēm, slodžu dalījums tiek vienmērīgi īstenots vairākās vietās (3. grafiks). Tādējādi balsts tiek mazāk noslogots un var nodrošināt augstāku drošo darba slodzi. Mēs pie OBO Bettermann, vienmēr testējam sliktāko scenāriju, jo tā var garantēt, ka droša darba slodze tiek ievērota vienmēr.
Grafikos ir attēlota standartizēta testa konstrukcija.
Statņi
Iekaramajiem statņiem tiek veikti tādi paši testi.
Statņu lieces momenta pārbaude pie griestu plāksnēm (1. grafiks), vēlami ar 0,8 m statņa garumu. Drošā darba slodze tiek norādīta kā M1, to izsakot Nm vai kNm.
Statņu vai augšējo plātņu vilces noturības pārbaude (2. grafiks) norādīta kā SWL, izsakot F vai N, vai kN.
Statņu ar balstiem lieces momenta pārbaude (3. grafiks) norādīta kā M2, izsakot Nm vai kNm. Šo testu ir jāveic paraugiem ar garumu L = 0,5 m, 1,0 m un 1,5 m, ja šādas preces ir pieejams produktu sortimentā. Šeit statņi tiek testēti kombinācijā ar lielākajiem, tiem paredzētajiem, balstiem.
Mazāka nozīme ir pārbaudēm, kas attiecas uz centrāli (simetriski) piestiprinātu balstu (4. attēls) un uz statņiem ar balstu, kas piestiprināts galos, vai piekari pie griestiem (5. attēls). Pēdējo tautas valodā sauc arī par pērtiķu šūpolēm. Šajā gadījumā divi vītņstieņi tiek izmantoti kā elementi, kas tiek pakļauti stiepes slodzei, vai kā iekaramie statņi, savukārt horizontāli novietots, lieces izturīgs profils kalpo kā renes balsts.
Droša statņu ar balstiem instalācija
Iekaramā statņa ar balstu instalācija tiek uzskatīta par drošu, ja tiek ievērotas šādas prasības.
- Uzliktā slodze uz katru balstu ir mazāka par drošo darba slodzi, kāda ir norādīta katram atsevišķam balstam (10.8.1).
- Statņu ar balstu M2 lieces moments ir mazāks par izmantoto statņu drošo darba slodzi (10.8.2.3). Ir atļauta interpolācija starp dažādu garumu pārbaudes rezultātiem.
- Iegūtais lieces moments pie augšējās plāksnes M1 un spēks F ir drošajā diapazonā (SAFE AREA).
Elektriskās pārbaudes
Standarta produkti parastā lietojumā ir pasīvi attiecībā uz elektromagnētiskajiem traucējumiem (izstarošana un imunitāte). Ja kabeļu nesošā sistēma ir uzstādīta kā daļa no kabeļu instalācijas, tā var izstarot elektromagnētiskus signālus, vai pati tikt ietekmēta no šādiem signāliem. Ietekmes apjoms ir atkarīgs no instalācijas veida tās ekspluatācijas vidē un kabeļiem pieslēgtajām iekārtām.
Saskaņā ar standartu IEC 61537 tiek pārbaudītas elektriskās vadītspējas īpašības vai elektroizolācijas īpašības. Tas ir atkarīgs no tā, kā sistēma tika klasificēta.
Kabeļu nesošajām sistēmām, kas saskaņā ar 6.3.2 tiek klasificētas kā “ar elektrisko vadītspēju”, ir jāpiemīt pietiekamai elektriskai vadītspējai, lai nodrošinātu potenciālu izlīdzināšanu un savienojumu(-s) ar zemi, ja tas ir nepieciešams saistībā ar kabeļu nesošās sistēmas lietojumu. Šajā gadījumā sistēma, kas sastāv no divām kabeļu nesošajām sistēmām un sistēmai paredzētā savienotāja, tiek barota ar 25 A maiņstrāvu pie tukšgaitas sprieguma, kas ir mazāks vai vienāds ar 12 V (AC 50–60 Hz). Pirmo sprieguma kritumu mēra attiecīgi 50 mm attālumā no savienotāja. No tā izrietošā impedance (pārejas pretestība) nedrīkst pārsniegt 50 mΩ. Dažādi savienotāji (ja tādi ir) ir jāpārbauda atsevišķi. Otro sprieguma kritumu mēra 500 mm garā posmā bez savienojuma vietas. No tā izrietošā pretestība nedrīkst pārsniegt 5 mΩ/m.
Kabeļu nesošās sistēmas, kas saskaņā ar 6.4.2. punktu klasificētas kā “sistēmas daļa bez elektrovadītspējas”, tiek uzskatītas par nevadošām, ja to īpatnējā virsmas pretestība pārsniedz 100 mΩ. Metāla kabeļu nesošās sistēmas ar pārklājumu principā tiek uzskatītas par vadošām
Ugunsbīstamības
Kabeļu nesošā sistēma parasti nevar izraisīt ugunsgrēku, bet var veicināt tā izplatīšanos. Attiecībā uz kabeļu nesošo sistēmu projektēšanu standarts nosaka, ka nemetāliskajiem jauktiem materiāliem, kas elektriskas kļūmes dēļ var tikt pakļauti pārmērīgai siltuma iedarbībai, jābūt grūti uzliesmojošiem. Šim nolūkam tiek veikts kvēlstieples tests saskaņā ar standarta IEC 60695-2-11:2000 4.–10. punktu, izmantojot kvēlstieples temperatūru 650 °C. Sistēmas daļas, kas neizplata liesmu, nedrīkst uzliesmot vai arī tām jābūt ar ierobežotu liesmas izplatīšanos.
Papildinošs saturs
Pārskats par kabeļu nesošajām sistēmām
Izturīgas, drošas un ilgmūžīgas - iepazīstiet kabeļu nesošās sistēmas labāk un uzziniet vairāk par koroziju, virsmām un materiāliem.
Pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle
Kā notiek pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle plānojot instalāciju? Mēs atklāsim, kādēļ, piemēram, kabeļu apjoms un kabeļu slodze ir svarīgi kritēriji.
Vēja slodzes: kas jāņem vērā plānošanas procesā
Vējš var kļūt par īstu pārbaudījumu uzstādīšanas laikā. Šeit uzzināsiet, kā uzticami nostiprināt kabeļu nesošās sistēmas pret vēja slodzi.
Pārbaudīta kvalitāte – sertifikāti, standarti un marķējumi pārskatā
No ISO līdz UL: uzziniet, kādi sertifikāti un marķējumi apliecina mūsu kabeļu nesošo sistēmu kvalitāti un drošību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Aizsardzība pret traucējumiem: EMV ekranēšanas efektivitāte kabeļu nesošajās sistēmās
Elektromagnētiskie traucējumu lauki var izraisīt veselu iekārtu darbības pārtraukumu. Šajā gadījumā aizsardzību nodrošina magnētiskā ekranēšana, ko panāk ar atbilstoši uzstādītām kabeļu sistēmām.