Vēja slodzes un to nostiprināšana: projektēšanas norādījumi kabeļu nesošajās sistēmās
Vēja slodzes ir viena no klimatiskajām ietekmēm, kas iedarbojas uz būvēm un to elementiem. Šīs ietekmes var izpausties gan horizontāli, gan vertikāli, un tām ir potenciāls būtiski ietekmēt ēku un inženiertehnisko objektu stabilitāti un integritāti. Kāda ir attiecīgo vēja slodžu intensitāte, ir jānovērtē atsevišķi katram būvprojektam, un to veic uzstādītājs; tā ir atkarīga no daudziem faktoriem. Piemēram, tie ietver: atrašanās vietu, vēja virzienu, virsmas, jumta formu, kā arī attiecīgās ēkas lielumu un izmērus.
Reģioni ar līdzīgiem apstākļiem saskaņā ar standartu EN 1991-1-4 tiek definēti kā vēja slodzes zonas. Saistībā ar attiecīgo nacionālo pielikumu šis visā Eiropā spēkā esošais standarts (ko sauc arī par Eirokodu) nosaka pamatparametrus, lai noteiktu dabiskā vēja ietekmi uz ēkām un inženierbūvēm. Valstu pielikumos ir iekļautas tās prasības, kas pārsniedz Eirokodeksu noteikumus un līdz šim bija ietvertas valstu standartos.
| Zona | Vēja ātrums, m/s | Ātruma spiediens, kN/m² |
| 1 | 22,5 | 0,32 |
| 2 | 25,0 | 0,39 |
| 3 | 27,5 | 0,47 |
| 4 | 30,0 | 0,56 |
Pamata ātruma vērtības un ātruma spiediena vērtības
| Apvidus kategorija (GK) | Definīcija |
| Apvidus kategorija 1 | Atklāta jūra, ezeri ar vismaz 5 km brīvas platības vēja virzienā un līdzena, taisna zeme bez šķēršļiem |
| Apvidus kategorija 2 | Apvidus ar dzīvžogiem, atsevišķām viensētām, mājām vai kokiem, piem., lauksaimniecības apgabali |
| Apvidus kategorija 3 | Priekšpilsētas, ražošanas vai rūpniecības apgabali un meži |
| Apvidus kategorija 4 | Pilsētas rajoni, kuros vismaz 15 % no platības ir apbūvēti ar ēkām, kuru vidējais augstums pārsniedz 15 m |
Apvidus kategorijas saskaņā ar DIN EN 1991-1-4/NA
Vāku izmantošana ārpus telpām: jāņem vērā ārējie mehāniskie spēki
Uzstādot vākus ārpus telpām, jāņem vērā, ka tie ir pakļauti ārējiem mehāniskiem spēkiem. Piemēram, vējš, sniegs un ūdens. Šīs papildu slodzes nav ņemtas vērā starptautiskajā standartā DIN EN 61537, tāpēc tās katrā būvprojektā ir jāizvērtē atsevišķi. Atbildība par to gulstas uz uzstādītāju. Šis novērtējums veido pamatu papildu drošības pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt stabilu un drošu elektroinstalāciju ilgtermiņā.
Ja vāki tiek izmantoti apstākļos ārpus telpām, kad ir pastiprināta vēja ietekme, pastāv risks, ka tie var tikt norauti dažādu spiediena starpību dēļ. Tāpēc ir jāveic atbilstoši drošības pasākumi, lai novērstu iespējamos bojājumus un samazinātu riskus.
OBO piedāvā daudzveidīgus risinājumus, kas nodrošina papildu stabilitāti pat spēcīga vēja apstākļos. Atbilstošās sistēmas izvēle ir atkarīga gan no konkrētā būvprojekta, gan no atrašanās vietas. Mēs labprāt sniegsim jums konsultāciju.
Šādi nostiprināšana izdosies arī pie paaugstinātas vēja slodzes
Lai nodrošinātu vāku noturību pret laika apstākļu ietekmi un aizsargātu tos pret vēja slodzi, var izmantot dažādas metāla un spriegošanas lentes. Tās nodrošina īpaši stabilu un izturīgu stiprinājumu – pat pie spēcīgas vēja slodzes. Šim mērķim OBO piedāvā, cita starpā, šādus risinājumus:
Montāžas lente
Spriegošanas lente Spannband SBR no cinkota tērauda, nerūsējošā tērauda vai ar papildu plastmasas pārklājumu ir ārkārtīgi izturīga un nodilumizturīga. Tā ir pārbaudīta attiecībā uz stiepes izturību (kN) atkarībā no materiāla biezuma un ir pieejama dažādās krāsās. 8 un 15 milimetru platumi ļauj elastīgi pielāgoties dažādām kabeļu renēm, kabeļu trepēm un kabeļu apjomiem. Izmantojot atbilstošos SBV spriegošanas lentu aizdares un spriegošanas knaibles 576, spriegošanas lentes var uzstādīt vienkārši, ātri un droši.
Metāla lentes apskavas
Lentes apskavas Bandschellen MBS no metāla ar lodveida aizdari nodrošina drošu fiksāciju, kas iztur pat augstas temperatūras un nelabvēlīgus laika apstākļus. Ar platumiem 7,9 un 12 milimetriem, kā arī dažādām fiksētām garumiem tiek nodrošinātas daudzveidīgas izmantošanas iespējas. Lentes apskavas ar iebūvētu griešanas ierīci nodrošina precīzu un efektīvu uzstādīšanu.
Uzstādīšanas principi – uzstādīšana uz plakana jumta
Mūsu attēlos redzama Gitterrinne GRM (pa kreisi), un neperforētās uzstādīšana uz plakana jumta Kabelrinne MSKMU (pa labi).
Montāžas palīglīdzekļi uzstādīšanai uz plakana jumta Sietveida rene GRM
UniBase 6 novietošana
Tas UniBase 6 novietojiet saskaņā ar jumta izvietojuma plānu un, ja nepieciešams, zem balsta pamatnēm novietojiet būvniecības aizsardzības paklāju UniBase BSM. Maksimālais attālums starp atbalsta kājām ir 1,5 m.
UniBase 6 balastēšana
Balsta pamatne UniBase 6 tiek balastēta ar brīvi nopērkamiem bruģakmeņiem, kuru izmērs ir (garums x platums x augstums) 10x20x6 cm.
Sietveida renes GRM montāža
Lentes apskavas Gitterrinne GRM tiek nostiprināta uz universālās balsta pamatnes UniBase 6, izmantojot adapteri 165 MBG HGRM, bez skrūvēm.
Vāka DGRR montāža un nostiprināšana
Tas Gitterrinnendeckel DGRR nostiprināt uz sietveida renes un Metallbandschellen MBS fiksēt.
Lejupielāde
Statiskais aprēķina piemērs: vadu novietojums uz jumta
Aprēķina pamats
UniBase attālumi
Uzstādot kabeļu nesošās sistēmas, piemēram, uz UniBase universālās balsta kājas, ir jāpārliecinās, ka atbalsta virsma atbilst uzstādītās sistēmas pilnajam platumam. Tādējādi tiek nodrošināts vienmērīgs slodzes sadalījums un palielināta stabilitāte pret vēja slodzēm. Statiskā aprēķina piemērā attālums starp atsevišķajām UniBase vienībām ir 0,6 metri
Vāka skavu skaits
Uz katriem 3 metriem vāka ir jāuzmontē vismaz 6 vāka skavas.
Attālums starp metāla lentes apskavām
Metāla lentes apskavu attālumam ieteicams ievērot šādus nosacījumus: uz katra vāka jāuzstāda trīs apskavas attiecīgi 500, 1500 un 2500 mm attālumā.
Izmantotie sistēmas komponenti
| Art. Nr. | Tips | Apzīmējums |
|---|---|---|
| 5403391 | UniBase 6 | Universālā balsta kāja, balastējama, bloki līdz 6 cm |
| 6047655 | RKSM 630 FT | Kabeļu rene RKSM Magic, ar ātro savienojumu |
| 3191032 | OTSP 6,0x40 A4 | Spriegošanas plāksnes skrūve ar Torx, Panhead, TX 25 |
| 6052656 | DRLU 300 DD | Vāks bez perforācijas, kabeļu renei un kabeļu trepes |
| 6052810 | DK DRLU A2 | Vāka skavas, vākam bez perforācijas |
| 7203111 | MBS 100 A2 | Lentes apskava |
Formula, lai pierādītu stabilitāti (slīdēšana + pacelšanās):
Wh x γQ ≤ (Gstab x γstab-Wvh x γQ ) x μ
Apzīmējumi
Wh raksturīgais horizontālais vēja spēks
Wvh raksturīgais vertikālais vēja spēks pacelšanās apliecinājumam
Gstab Stabilizējoši svara spēki
YQ Daļējais drošības koeficients vēja slodzei
Ystab Daļējais drošības koeficients stabilizējošiem spēkiem
µ berzes koeficients
Horizontālā vēja spēka aprēķināšana pie kabeļu renes
Vispirms tiek aprēķināts vēja spiediens, kas horizontāli iedarbojas uz kabeļu renes sānu sienu. Spiedienu aprēķina, reizinot vēja brāzmu ātruma spiedienu, sānu augstumu, spēka koeficientu, drošības koeficientu un akmeņu attālumu.
Wh1 x yQ = 0,5 kN/m2 (vēja brāzmu ātruma spiediens) x 60 mm (sānu augstums) x 1,0 (spēka koeficients) x 1,2 (drošība) x 0,6 m (UniBase attālums) = 21,6 N
Ietekmes aprēķins attiecībā uz balasta akmeni
Lai aprēķinātu vēja slodzes ietekmi uz balasta akmeni, akmens platumu/augstumu reizina ar vēja brāzmu ātruma radīto spiedienu, spēka koeficientu un drošības koeficientu.
Wh2 x γQ = 372 mm (akmeņa platums) x 80 mm (akmeņa augstums) x 0,5 kN/m2 (vēja brāzmu ātruma spiediens) x 2,1 (spēka koeficients) x 1,2 (drošība) = 37,5 N
Sistēmas svara aprēķins
Sistēmas kopējā svara aprēķināšana, ieskaitot kabeļu reni, vāku un balasta akmeni, tiek veikta, ņemot vērā zemes paātrinājumu un drošības koeficientu.
Gstab x γstab = (6,12 kg/m (rene + vāks) x 0,6 m (attālums starp akmeņiem) + 10 kg (akmens svars) ) x 9,81 m/s2 (zemes paātrinājums) x 0,9 (drošība) = 120,7 N
Nosakiet augšupvērsto slodzi.
Lai noteiktu pacelšanās slodzi, vispirms aprēķina vējam pakļauto garumu, ņemot vērā attālumu starp akmeņiem un akmeņu platumu. Reizinot, iegūst laukumu, uz kuru iedarbojas vēja slodze. Kopā ar vēja brāzmu spiedienu, spēka koeficientu un drošības koeficientu tiek aprēķināta pacelšanās vēja slodze.
Wvh x γQv = (0,6 m (attālums starp akmeņiem) – 372 mm (akmeņa platums)) x 300 mm (renes platums) x 0,5 kN/m2 (vēja brāzmu spiediens) x 0,5 (vertikālā spēka koeficients) x 1,2 (drošība) = 20,5 N
Stabilitātes apliecinājums
Vispirms tiek aprēķināta horizontālo vēja spēku summa. Sistēmas svars, no kura atskaitīta iepriekš aprēķinātā pacelšanās slodze, ņemot vērā berzes koeficientu, nosaka maksimāli iespējamo stabilizējošo spēku. Tādējādi var galīgi noteikt, vai ir nodrošināta stāvokļa stabilitāte.
Wh1 x γQ + Wh2 x γQ ≤ (Gstab x γstab – Wvh x γQv) x µ
21,6 N + 37,5 N < (120,7 N – 20,5 N) x 0,6 (berzes koeficients µ)
59,1 N < 60,1 N ➨ Apliecinājums ir iegūts
Piemērs par valsts standartiem attiecībā uz vēja un sniega slodzēm
Vispārēja ietekme – Vēja slodzes | |
|---|---|
| Eiropa: | EN 1991-1-4 |
| Vācija: | DIN EN 1991-1-4 |
| Beļģija: | NBN EN 1991-1-4 |
| Austrija: | ÖNORM B 1991-1-4 |
| Nīderlande: | NEN-EN 1991-1-4 |
| Šveice: | SIA 261 |
| Spānija: | CTE DB SE-AE |
| ASV: | ASCE/SEI 7-16; ASCE/SEI 7-22 |
| Indija: | IS 875-3 |
Vispārēja ietekme – Sniega slodzes | |
|---|---|
| Eiropa: | EN 1991-1-3 |
| Vācija: | DIN EN 1991-1-3 |
| Beļģija: | NBN EN 1991-1-3 |
| Austrija: | ÖNORM B 1991-1-3 |
| Nīderlande: | NEN-EN 1991-1-3 |
| Šveice: | SIA 261 |
| Spānija: | CTE DB SE-AE |
| ASV: | ASCE/SEI 7-16; ASCE/SEI 7-22 |
| Indija: | IS 875-4 |
Papildinošs saturs
Pārskats par kabeļu nesošajām sistēmām
Izturīgas, drošas un ilgmūžīgas - iepazīstiet kabeļu nesošās sistēmas labāk un uzziniet vairāk par koroziju, virsmām un materiāliem.
Pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle
Kā notiek pareizās kabeļu nesošās sistēmas izvēle plānojot instalāciju? Mēs atklāsim, kādēļ, piemēram, kabeļu apjoms un kabeļu slodze ir svarīgi kritēriji.
IEC 61537:2006 – Prasības kabeļu nesošajām sistēmām
Kādām prasībām ir jāatbilst kabeļu nesošajām sistēmām? Produktu standarts IEC 61537:2006 nosaka skaidrus standartus attiecībā uz slodzes izturību, drošību un marķējumu.
Pārbaudīta kvalitāte – sertifikāti, standarti un marķējumi pārskatā
No ISO līdz UL: uzziniet, kādi sertifikāti un marķējumi apliecina mūsu kabeļu nesošo sistēmu kvalitāti un drošību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Aizsardzība pret traucējumiem: EMV ekranēšanas efektivitāte kabeļu nesošajās sistēmās
Elektromagnētiskie traucējumu lauki var izraisīt veselu iekārtu darbības pārtraukumu. Šajā gadījumā aizsardzību nodrošina magnētiskā ekranēšana, ko panāk ar atbilstoši uzstādītām kabeļu sistēmām.